Czolleks Vewelsburgā: kritikas un samierināšanas atceres kultūra!

Czolleks Vewelsburgā: kritikas un samierināšanas atceres kultūra!
2025. gada 19. martā plkst. 7:00 slavenais autors Makss Czolleks lasīs no sava pašreizējā darba "izlīguma teātra" Wewelsburg rajona muzejā. Šis notikums ir daļa no starptautiskajām nedēļām pret rasismu un sola dziļu vācu piemiņas kultūras pārbaudi. Czolleks tiek atzīts literārajā ainā par iepriekšējām grāmatām, ieskaitot "Dezinstalētu!" un "saglabāšanas radīšana".
"Izlīguma teātrī" Czollek ir veltīts kritiskai Vācijas sevis kā attīrītas tautas nopratināšanai. Viņš analizē, kā simboliski žesti no pagātnes, piemēram, Varšavas Kniefall vai holokausta memoriāls, ir pretstatā pašreizējām politiskajām norisēm. Šajos notikumos cita starpā ietilpst Berlīnes pilsētas pilis un "apgrozījums" Vācijas politikā, kas rada jautājumus par vācu identitāti un atbildību.
KRITIKAS MEKLĒŠANAS Kultūra
Viņa darba kontekstā Czolleks attiecas arī uz vēsturisko un pašreizējo diskrimināciju un ebreju vajāšanu Vācijā. Viņam ir īpaša atsauce svinībās par 1700 gadus veco ebreju dzīvi Vācijā, kas notika 2021. gada janvārī. Šīs svinības bija saistītas ar daudziem izmeklējumiem un cerībām, kas vēl vairāk sarežģījās, lai risinātu ebreju identitāti un vēsturi. Czolleks kritizē, ka kritika par sociālajiem apstākļiem bieži ir saistīta ar cerībām iesniegt risinājumus un nesalīdzināt politiskās esejas ar vienkāršām receptēm.Autore veic rūpīgu atmiņu kultūras analīzi Vācijā un apgaismo problēmas, kas rodas no atmiņas un izlīguma vienādojuma. Viņš atsaucas uz Aleida Asmana vārdiem, kurš uzrunā "ebreju diskomfortu" vācu memoriālajā kultūrā. Vācu nacionālisma normalizēšana tiek novērsta ar vēstures apstrādi nevajadzētu uzskatīt par izlīguma automātiku. Czolleks un citi kritiķi redz briesmas, ka simboliskie žesti nav pietiekami, lai apmierinātu izdzīvojušo un viņu pēcnācēju vajadzības.
Mūsdienu sociālajā diskusijā tiek uzsvērta arī atkārtota labējā terora trivializācija un ar to saistītā normalizācija Vācijas sabiedrībā. Czolleks apgalvo, ka mūsdienu vācu sabiedrībai būtu jāizmanto anti -fašistiska attieksme, kas ne tikai samazina pagātnes uztveri līdz pozitīvām atmiņām. Lai nopietni uztvertu minoritāšu vajadzības, ir vajadzīgas precīzas sadursmes ar vajāšanas un ekspropriācijas sekām.
Rezumējot, Makss Czolleks nodod vajājošu vēstījumu ar savu grāmatu "Izlīguma teātris". Ebreju eksistences centrā ir atmiņa, savukārt pieprasījums pēc izlīguma bieži šķiet domājams, jo tas atspoguļo vainīgo un viņu pēcnācēju vajadzības. Izaicinājumi, kas rodas no nesenās vēstures apstrādes, joprojām nav atbildēti, ja tie netiek kritiski apšaubīti. Paderborna apgabals ziņo, ka ...
bpb.de adreses atmiņu ...
Details | |
---|---|
Quellen |