Datu aizsardzība vai preses brīvība: kur ir līdzsvars ziņošanā?

Datu aizsardzība vai preses brīvība: kur ir līdzsvars ziņošanā?

2025. gada 25. aprīlī vācu plašsaziņas līdzekļu ainavu raksturo debates par datu aizsardzību un preses brīvību. Jo īpaši, ieviešot Pur-Abos, kas ir pieejami tādās platformās kā der Spiegel un Laiks Izveido jautājumus. Šie abonementi palielina, ka ir palielināts saturs, kas ir lielāks. Gadi, arī vispārējās datu aizsardzības regulēšanas (GDPR) interpretācijas dēļ.

Matias Eberl, žurnālists un datu aizsardzības inspektors, savā emuārā skaidro, ka GDPR noteikumi tikai atļauj uz izturēšanos balstītu reklāmu ar lietotāju brīvprātīgu piekrišanu. Saskaņā ar jaunajām prasībām izdevēji var pieprasīt aptuveno reklāmas ieņēmumu vērtību no saviem lietotājiem. Laikrakstu izdevēju asociācija (BDZV) kā pašsaprotamu lietu uzskata monetizāciju pēc maksājuma satura. Tas noved pie ievērojamas sadalīšanas starp lietotājiem, kuri meklē privilēģijas, kas vēlas iegūt datu aizsardzību, un tiem, kuri vēlas piekļūt bezmaksas saturam.

Datu aizsardzība un izsekošana

PUR modeļi piedāvā izvēli: vai nu lietotāji izmanto drošu ceļu, gūst labumu no datu aizsardzības un reklāmas brīvības, vai arī viņi izvēlas bezmaksas izmantošanu, kas bieži tiek saistīta ar plašu izsekošanu. Platformas, piemēram, Spiegel, ir apsolījušas piedāvāt bez reklāmas pieredzes, bet turpina izmantot izsekošanu pēc trešās daļas pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, Bing, Facebook un Google. Dati par atkārtotu mērķauditoriju tiek nosūtīti arī Facebook, kas rada jautājumus par GDPR atbilstību.

Tīmekļa vietnes ātri jūs uzaicina un piedāvā bez traucējumiem lietotāju pieredzi, taču diapazona mērīšanai bieži tiek ziņots par lapu skatiem, piemēram, IOAM.de. Adobe Analytics izmantošana klientu izsekošanai un uzvedības profilu izveidošana rada arī bažas, jo Adobe serverim tiek nosūtīts pastāvīgs abonēšanas ID, kas nodrošina pilnīgu datu profilu. Laiks, no otras puses, izmanto Google Analytics un MAPP, lai analizētu iekšējo izmantošanu, kas tiek uzskatīta arī par problemātisku.

preses brīvība spriedzes apgabalā

Žurnālistiskā darbība, kuru aizsargā pamata likuma preses brīvība, valsts datu aizsardzības uzraudzība nav pakļauta ārējai kontrolei. Starp datu aizsardzību un preses brīvību pastāv ievērojama spriedze. GDPR 85. pants beidzot prasa līdzsvaru starp šiem diviem aspektiem. Tāpēc plašsaziņas līdzekļu uzņēmumiem ir svarīgi ievērot saistošas ​​vadlīnijas, kuras preses kodeksā nosaka Vācijas preses padome.

Šo vadlīniju ietvaros tiek uzsvērta personisko tiesību aizsardzība un redakcijas datu aizsardzība. Ikdienas žurnālistiskajam darbam ir nepieciešama augsta atbildības pakāpe. Sūdzības par iespējamiem pārkāpumiem var iesniegt vācu preses padomē, kas var pasūtīt atbilstošus pasākumus, ja tie netiek ievēroti.

Visbeidzot var redzēt, ka diskusija par PUS abonēšanu un datu aizsardzību ir ne tikai tehniska problēma, bet arī ētiska dilemma mūsdienu plašsaziņas līdzekļu pasaulē. Ekspertiem un patērētājiem ir ļoti svarīgi kritiski apsvērt šos notikumus un veicināt aktīvu līdzdalību atbildīgā plašsaziņas līdzekļu vidē.