Lieldienas 2025. gada marts: Miera kustība parāda karogu NRW!

Lieldienas 2025. gada marts: Miera kustība parāda karogu NRW!

2025. gada 13. aprīlī daudzi cilvēki pulcējās Ziemeļreinas-Vestfālijā, lai piedalītos tradicionālajos ikgadējos Lieldienu gājienos pret modernizēšanu un kodolieročiem. Šīs demonstrācijas nesa miera putekļu simbolu, ko varēja redzēt uz karogiem, baloniem un t-krekliem. Lielākā kampaņa bija Lieldienu marta Rhein-Ruhr, kas noveda no Duisburgas uz Dortmundu un tiek uzskatīts par vissvarīgāko šāda veida notikumu reģionā.

Kopumā vairāk nekā ducis pilsētu Ziemeļreinas-Vestfālijā plānoja Lieldienu gājienus, un lielākā daļa notikumu notika svētajā sestdienā. Iesaistītajās pilsētās bija Wuppertal, Hamm, Münster, Bonn, Bielefeld un Ķelne. Protestētāju galvenā problēma bija atbalstīt miera iniciatīvas Tuvajiem Austrumiem un Ukrainai, kā arī formulēt skaidru modernizācijas un kodolieroču noraidījumu. Plānotā vidēja līmeņa ieroču izvietošana gājiena laikā tika arī karsti diskutēta.

Lieldienu gājienu tradīcija un attīstība

Pirmie Lieldienu gājieni Vācijā jau notika Lielajā piektdienā, 1960. gada 15. aprīlī. Šie protesti rada pretestību kodolieročiem aukstā kara kontekstā. Pirmo Lieldienu gājienu ierosināja politolists Andreass Buro, kurš arī piedalījās gājienā Braunachweig. Protesti strauji paplašinājās un kļuva par svarīgu politiskās iesaistes platformu, it īpaši, ja kustība arvien vairāk un vairāk rūpējās par miera un starptautiskās atbruņošanās tēmu 1960. gadu sākumā. 1963. gadā viņus sauca par “atbruņošanās kampaņu”, kas koncentrējās uz visaptverošākām miera un atbruņošanās tēmām.

Lieldienu gājiena kustība ir attīstījusies gadu desmitos. 1968. gada kustības augšgalā līdz 300 000 cilvēku piedalījās demonstrācijās Rietumvācijā. Astoņdesmitajos gados Lieldienu gājieni piedzīvoja atdzimšanu, kad 1983. gadā tika mobilizēti aptuveni 700 000 dažādu protesta kampaņu pret neitronu bumbu un NATO dubultā lēmumu.

Pašreizējie protesti un tēmas

2022. gadā Lieldienu gājieni kļuva īpaši nozīmīgi saistībā ar Krievijas uzbrukuma karu pret Ukrainu, kas arī veidoja 2023. gada tēmas. Demonstrācijas atkal notika netraucēti, un 2024. gadā uzmanība tiek pievērsta Ukrainas kara un Gazas kara tēmām. Pašreizējās akcijas ir tādi nosaukumi kā "mierīgs, nevis karš!", Kas pasvītro dalībnieku steidzamību un mērķus.

Turklāt Lielajā piektdienā notika tradicionālā demonstrācija pret urāna bagātināšanas sistēmu Gronau. Gütersslohā, kas demonstrēja bijušās militārās lidostas mierīgu izmantošanu, savukārt Krefeldā tika plānota velosipēdu tūre ar vairākām stacijām Lieldienu pirmdienā, tostarp Imigrācijas birojā un bijušajā rajona aizsardzības birojā.

Lieldienu gājieni ir svarīgs politisks notikums, kas ne tikai veido Vācijas miera kustību, bet arī uzņem starptautiskus jautājumus un bažas. Nepārtrauktā apņemšanās mieru un atbruņošanos atspoguļo šo gājienu dzīvespriecīgajās tradīcijās, kas vairāk nekā pusgadsimtu pretendē uz savu vietu Vācijas politiskajā ainavā.