Bonna joprojām ir svarīga: vai Dörners aizstāv ministriju atrašanās vietu!

Bonna joprojām ir svarīga: vai Dörners aizstāv ministriju atrašanās vietu!

Bonnas mērs Katja Dörners nesen komentēja Bonnas un Bonlīnes darba dalīšanu un reaģēja uz pašreizējām diskusijām par valdības vietām. Tas raksturo Berlīnes mēra prasības kā novecojusi un uzsver dalīšanas esošās priekšrocības. Saskaņā ar Dörnera domām, šī struktūra ir pierādījusi sevi un darbojas labi, it īpaši digitalizācijas laikā, kas rada izmaksu samazinājumu. Pilnīga ministriju pāreja uz Berlīni izraisītu nesamērīgi augstas izmaksas, kas pašreizējā ekonomiskajā situācijā nav pamatotas.

Ministriju telpiskā atdalīšana ir zaudējusi nozīmi, ņemot vērā jaunos saziņas līdzekļus, piemēram, video konferences. Dörners arī uzsver, ka biznesa braucienu nepieciešamība arvien vairāk samazinās un to var arī samazināt. Bonna kā vairāk nekā 25 ANO iekārtu mājvieta, ieskaitot pasaules klimata sekretariātu, ir ne tikai vēsturiski nozīmīga, bet arī stratēģiska vieta daudzām starptautiskām organizācijām un NVO. Bonna padara šos aspektus par neaizstājamu Federatīvās Republikas daļu, piemēram, bonn.de

Bonna kā otrais politiskais centrs

Dörner uzskata federālās valdības darba dalīšanu kā valsts noturības faktoru. Otrai valdības vietai ir galvenā nozīme valsts funkcionalitātē. Pēdējās krīzes liecina, ka otrās vietas nozīme nav tikai teorētiska. Pašlaik sešām no 14 ministrijām ir pirmais birojs Bonnā, ieskaitot izglītību un pētniecību, kā arī aizsardzību.

Šī nodaļa ļauj federālajai valdībai konkurēt arī mainīgajā demogrāfiskajā vidē konkurēt ar jauniešiem. Ministriju nodaļa mazina tendences uz koncentrēšanos birojā un mājokļu tirgū vienā vietā. Dörners uzsver, ka Bonnas atrašanās vieta var pārvaldīt ievērojamu pievienoto vērtību reģionam.

Juridiskie pamati un nākotnes izredzes

Berlīnes/Bonnas likums, kas tika pieņemts 1994. gada 10. martā, regulē ministriju sadalīšanu starp abām pilsētām. Tas nodrošina, ka Bonna turpina saglabāt ievērojamas federālo ministriju darba vietas. Kopumā kompensējošos projektos tika ieguldīts aptuveni 1,437 miljardi eiro, lai uzlabotu infrastruktūru un situāciju reģionā, piemēram, kabinetet-onnline.def. Nesen tika iesniegti jaunā Bonnas līguma stūra punkti, kas nodrošina turpmāku finansiālu kompensāciju reģionam un jāpieņem 2024. gadā.