Lieldienas par mieru: tūkstošiem cilvēku demonstrē pret karu un jaunināšanu

Lieldienas par mieru: tūkstošiem cilvēku demonstrē pret karu un jaunināšanu

Svētajā sestdienā, 2025. gada 19. aprīlī, tūkstošiem cilvēku par mieru, kas mobilizēti Vācijā. Apmēram 70 Lieldienu gājienu notika dažādās pilsētās, ar bažām par protestu pret karu un jaunināšanu. Kopumā Lieldienu pirmdiena plāno apmēram 100 pasākumus, jo Network Friedenscooperative Paziņots Bonnā.

Lieldienu gājienu galvenās tēmas ir sarežģītas un atspoguļo pašreizējo ģeopolitisko spriedzi. Tajos ietilpst plānotais jauninājums Vācijā, Krievijas uzbrukuma karš pret Ukrainu un karu starp Izraēlu un Hamas Gazas joslā. Demonstrantu centrālais pieprasījums ir izvairīties no ASV vidēja lieluma maršrutu izvietošanas Vācijā. Ar kampaņu dalībnieki ir īpaši vērsti uz jauno federālo valdību un aicina uz politiku, kas ir "miera iespējama, nevis karavīrā", kā uzsver pārstāvis Kristians Golla.

Krīzes izpratne un sabiedrības reakcija

Reakcija uz individuālajiem notikumiem ir augsta visā pasaulē pieaugošo krīžu un karu dēļ. Darbību devīze ir šāda: "Pārtrauciet karus - miers un atbruņošanās tagad!" Golla uzsver nepieciešamību pēc atbruņošanās līgumiem un gudra diplomātija, nevis jaunu parādu un citu bruņojuma celtniecību. Lieldienu gājienu mērķis ir izbeigt karu Ukrainā un attīstīt kopīgu drošības arhitektūru Eiropā, garantēja mieru Ukrainai un ilgtermiņā iekļaut Krieviju.

Lieldienu gājienu tradīcija un attīstība

Lieldienu gājiena kustībai ir tradīcija 60 gadu laikā. Lielbritānijas miera aktīvistu iedvesmots pirmais Lieldienu gājiens Vācijas Federatīvajā Republikā 1960. gadā notika ar aptuveni 1500 dalībniekiem. Vispazīstamākais gājiens, kas pārtapa par kustības simbolu, bija 80 kilometru garais Adlermastona marts, kas notika Lielbritānijā 1958. gadā.

Gadu gaitā kustība piedzīvoja dažādus kāpumus un kritumus. Sešdesmito gadu beigās 150 000 cilvēku piedalījās Lieldienu kampaņās vairāk nekā 200 pilsētās. Kopš tā laika Lieldienu gājieni ir paplašinājušies, lai risinātu tādas pašreizējās problēmas kā klimata aizsardzība un bēgļu ierakstīšana. Pēdējos gados miera sadarbības tīklam ir mērens dalībnieku skaita palielināšanās, kas norāda uz pieaugošo cilvēku apņemšanos pret karu un diplomātiskiem risinājumiem.

Lieldienu gājienus raksturo arī diskusijas par ieroču eksportu un kodolenerģijas riskiem. Daudzas ievērojamas balsis, piemēram, Margot Käßmann, aizstāvēja miera demonstrācijas, savukārt citas, ieskaitot Volfgangu Tjēžu (SPD) un Robertu Habeku (Zaļie), pauda kritiskus komentārus par saukļu prasībām "radīt mieru bez ieročiem". Šī dinamika parāda, ka dialogs par mieru un drošību Vācijā ir aktuālāks nekā jebkad agrāk.