Vārda brīvība briesmās: Šteinhöfel brīdina par cenzūru caur politiku!

Joachim Steinhöfel, Medienanwalt, kritisiert staatliche Zensur und wehrt sich gegen rechtswidrige Facebook-Löschungen.
Mediju advokāts Joachim Steinhöfel kritizē valsts cenzūru un aizstāv sevi pret nelikumīgām Facebook delecijām. (Symbolbild/ANAG)

Vārda brīvība briesmās: Šteinhöfel brīdina par cenzūru caur politiku!

2025. gada 11. janvārī slavenais plašsaziņas līdzekļu advokāts Joachim Steinhöfel un internetā aizstāvēja vārda brīvības aizstāvi, publicēja atklātu vēstuli Markam Zuckerbergam, Meta izpilddirektoram. Steinhöfel savā vēstulē aicina sadarboties starp Meta un faktisko testera labošanu, ko atbalsta valsts. Advokāts, kurš ir iesniedzis vairāk nekā 100 tiesas prāvas pret meta platformām Īrija Ltd., tik saukto faktu pārbaužu prakse tiek uzskatīta par problemātisku. Īpaši viņš kritizē atkārtotās nepamatotās satura dzēšanas, kuras viņš uzskata par nelikumīgu. Agrāk Steinhöfel jau ir uzvarējis pirmo rīkojumu pret Facebook dzēšanu un ieguvis vairāk nekā 90% no savām procedūrām pret Meta.

Viņa jaunākais darbs, grāmata "Digitālā patronāža", 2024. gadā kļuva par bestselleru Vācijā. Viņš uzsver steidzamību rīkoties pret valsts cenzūru un redz vārda brīvību ar tādiem Eiropas likumiem kā Digitālo pakalpojumu likums (DSA), kas arvien vairāk apdraud. Šis novērtējums nav nepamatots, jo DSA prasa īpašas prasības tiešsaistes platformām, bet arī nodrošina ciešu sadarbību ar faktiem, lai samazinātu sistēmiskus riskus, piemēram, dezinformācijas izplatību, piemēram, Vācija.

Politiskie paziņojumi un sociālā kritika

“Berliner Zeitung”

Steinhöfel pauž asu kritiku par pašreizējām politiskajām un plašsaziņas līdzekļiem Vācijā. Jo īpaši viņš ir vērsts pret ekonomikas ministru Robertu Habeku, kura prasības pēc pārredzamības sociālajos plašsaziņas līdzekļos un neatrisinātu viedokļu kriminālatbildība, ko viņš raksturo kā “totalitāru”. Plašsaziņas līdzekļu advokāts brīdina, ka ir nopietni apdraudēts pamatlikuma 5. pants, kas aizsargā vārda brīvību. Viņš novēro tendenci klasificēt kritiskos paziņojumus kā "naidu un uzbudinājumu" un tādējādi leģitimizēt viņu kriminālvajāšanu, ko pārstāv visu iedibināto pušu, piemēram, Zaļo un SPD, pārstāvji.

Viņa viedokļa pamatā ir dažādi piemēri, tostarp tādu politiķu kā Liza Pausa un Nensija Faesera prasības, pieprasot kritisku balsojumu mērķtiecīgu vajāšanu. Pašreizējās debatēs viņš redz bīstamu verbālo robežu maiņu, kas varētu izraisīt lielu risku demokrātiskajām vērtībām.

Uzbrukums vārda brīvībai

Steinhöfel atsaucas arī uz problemātiskajām sekām, kas rodas no tādiem likumiem kā Tīkla izpildes likums un Demokrātiskās veicināšanas likums. Viņš uzskata, ka tas ir uzbrūk un ir pretrunā ar vārda brīvību. Viņš arī pauž bažas par Habeka iejaukšanos pret Elonu Musku, kuru viņš klasificē kā problemātisku demokrātijas izpratnei. Pašreizējā argumenta kontekstā šī iejaukšanās tiek interpretēta kā zīme, ka politika arvien vairāk iesaistās digitālā viedokļa veidošanā.

Ņemot vērā šīs norises, Šteinhöfel uzsver nepieciešamību atgriezties, lai aizsargātu vārda brīvību. Viņa likumīgo strīdu secinājumi, kas neizdevās viņa labā, ir ne tikai viņam, bet arī visai sabiedrībai. Viņš aicina uz modrību un brīdina par sociālo pārmaiņu sekām, kas apdraud vārda brīvību.

Savā secinājumā Šteinhöfel prasa ne tikai politikas pārkārtošanu attiecībā uz digitālā viedokļa veidošanos, bet arī kritisku daudzo viedokļa spiediena aspektu pārbaudi. Argumentu valsts debatēs nevajadzētu diktēt tikai ar valdības prasībām, lai pilsoņu pamattiesības netiktu iedragātas.

Details
Quellen