Putina piedāvā Stambulas sarunas: miers vai jauni konflikti?

Putina piedāvā Stambulas sarunas: miers vai jauni konflikti?

Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir izteicis piedāvājumu atsākt miera sarunas ar Ukrainu. Sarunas jāsāk Stambulā ceturtdien, 15. maijā, un tās notiek bez prioritātes. Putins uzsver, ka tie, kas vēlas mieru, nevar būt pret diskusijām. Viņš tieši nereaģē uz Ukrainas prezidenta Wolodymyr Selenskyj pieprasījumu pēc 30 dienu pamiera, bet arī paziņo par sarunu ar Turcijas prezidentu Recep Tayyip Erdogan svētdien, kurš iepriekš bija aprakstījis Turciju kā ideālu vietu sarunām.

Šie notikumi ir veikti uz fona, ka pusnaktī ir beidzies trīs dienu vienpusēji deklarēts pamiers. Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs ir apstiprinājis, ka šis pamiers vairs nav piemērojams un tika ziņots par daudziem nolīgumiem ievainojumiem. Abas puses apsūdz viena otru par uzbrukumu veikšanu, kamēr paziņoja par pamieru. Selenskyj noraidīja šķietamo ugunsgrēka pārtraukumu kā manipulatīvu Putina stratēģiju, lai atzīmētu uzvaras 80. gadadienu pār nacistisko Vāciju.

Starptautiskās reakcijas un sankcijas

Starptautiskā līmenī Francijas prezidents Emanuels Makrons, Lielbritānijas premjerministrs Keirs Strandmers, vācu kanclers Frīdrihs Mercs un Polijas premjerministrs Donalds Tusks mudina beznosacījumu pamieru. Merzs ir optimistisks par diplomātiskajiem centieniem pārtraukt karu. Kijevā tika pieņemts kopīgs skaidrojums, kas ietver pieprasījumu pēc 30 dienu pamiera no pirmdienas. Ja Krievija viņus noraida, Amerikas Savienotajām Valstīm un eiropiešiem draud stingrākas sankcijas, īpaši banku un enerģijas nozarē.

Krievija ir aicinājusi izbeigt ieroču piegādes Ukrainai kā priekšnoteikumu 30 dienu pārtraukumam. Peskovs ir paskaidrojis, ka pamiers no Ukrainas dos priekšrocības. Neskatoties uz pašreizējiem militārajiem izaicinājumiem, Krievija uzskata sevi par priekšrocību savā ofensīvā Ukrainā un mierīgi reaģē uz gaidāmajām Rietumu sankcijām.

Vēsturiskais konteksts un izaicinājumi

Pameņu sarunas par Krievijas uzbrukuma karu pret Ukrainu sākās 2022. gada pavasarī, bet vairākas reizes tika nojauktas. Līdz 2025. gada februārim vairs nebija divpusēju miera sarunu. Līdz šim starptautiskā sabiedrība, ieskaitot ANO rezolūcijas, nav spējusi ievērojami mainīt Krievijas attieksmi. Konflikts ir ne tikai kļuvis par ģeopolitisku strīdu, bet arī rada jautājumus par Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti.

Dažādi diplomātiskie mēģinājumi, ieskaitot Donalda Trumpa starpniecības centienus 2025. gada februārī, līdz šim ir bijuši neveiksmīgi. Galu galā šīs jaunās sarunas Stambulā, šķiet, piedāvā iespējamu spilgtu vietu, lai gan neuzticēšanās abām tautām un abu pušu prasību sarežģītība ir lieli šķēršļi.

Putins ir mudinājis, ka Krievija nav atbildīga par sarunu sadalīšanu 2022. gadā un tādējādi ir noraidījusi Ukrainas apgalvojumus. Ceļš uz pastāvīgu mieru joprojām nav skaidrs, un to raksturo daudzi izaicinājumi, taču gaidāmās diskusijas varētu būt jauna pieeja iestrēgušajā konfliktā.