Laba lieta vēlas kādu laiku: Bundestag apsprieda par parādu bremzēm!

Laba lieta vēlas kādu laiku: Bundestag apsprieda par parādu bremzēm!

Šodien, 2025. gada 6. martā, Bundestag gatavojas divām īpašām sanāksmēm 13. un 18. martā. Šīs īpašās sesijas ierosināja trešdaļa deputātu, it īpaši Savienības un SPD politiskās grupas. Bez koordinācijas Vecāko padomē Bundaga prezidents Bärbel Bas jau ir uzaicinājis uz šīm īpašajām sanāksmēm. Saskaņā ar pamatlikuma 39. pantu, šādas sesijas var sasaukt, ja trešdaļa dalībnieku to prasa.

Šo īpašo sesiju fons ir arodbiedrības un SPD centieni reformēt parāda bremzes un ieviest īpašus aktīvus 500 miljardus eiro infrastruktūrai un aizsardzībai. Šīs izmaiņas pamatlikumā ir nepieciešama divu trešdaļu vairākums gan Bundestāgā, gan federālajā padomē. Tomēr jaunā Bundestag, kas parādījās no jaunākajām vēlēšanām, nepiedāvā šādu vairākumu, kas ir saistīts ar AFD un kreiso pieaugumu. Tas nozīmē, ka vecā Bundestag joprojām strādā, lai strādātu līdz jaunajam parlamentam.

Īpašie jautājumi un juridiskās problēmas

AFD jau ir paziņojis, ka federālā konstitucionālā tiesa iesniegs tiesas procesu, lai rīkotos pret vecās Bundestāgas lēmumiem. Tas to attaisno ar faktu, ka jaunā Bundestag ar citiem vairākumiem nevar darboties likumīgi. Tajā pašā laikā BSW boss Sahra Wagenknecht kritizē plānus kā divu galveno partiju "lielāko vēlētāju krāpšanu". Lai sasniegtu nepieciešamo divu trešdaļu vairākumu, arodbiedrība un SPD būtu atkarīgi no zaļumu vai FDP balsīm, saskaņā ar kuru FDP jau ir norādījis, ka ir gatavs diskusijām par aizsardzības izdevumiem, bet tajā pašā laikā noraidīja īpašo infrastruktīvo katlu. Zaļie ir dusmīgi par arodbiedrības apstrādi, it īpaši CSU.

SPD boss Larss Klingbeils ir skaidri noraidījis, ka ir izvēles iespējas de facto robežu slēgšana. Tikmēr arodbiedrības kanclers Frīdrihs Mercs plāno uzdot Iekšlietu ministrijai, noraidīt visu nelikumīgo ienākšanu. Daudzās no šīm sarunām ar zaļumiem un FDP arī konstitucionālo izmaiņu nepieciešamība kļūst skaidra attiecībā uz parāda bremzēm un īpašo militāro spēju fondu.

Finanšu izaicinājumi un AFD un kreisā loma

Jaunā federālā valdība saskaras ar nopietnām finansiālām problēmām, kas varētu padarīt parāda bremžu atslābināšanu. Reformas šajā jomā, kā arī konstitucionālo tiesnešu izvēle nākotnē prasīs AFD vai kreiso balsis. Šīs divas partijas ir ieguvušas 216 vietas jaunajā Bundestāgā, kas veido vairāk nekā trešdaļu deputātu un tādējādi nozīmē bloķējošu minoritāti. Izmaiņas pamatlikumā, kas prasa divu trešdaļu balsu vairākumu, ir iespējamas tikai šajos apstākļos ar šo divu pušu piekrišanu.

CDU ir pieņēmis nesaderības lēmumu, kas izslēdz koalīciju vai sadarbību ar AFD un kreiso. Frīdriham Mercam, CDU partijas vadītājam, ir problēmas ar konstitucionālām izmaiņām redzeslokā, taču tās piešķir iespējamās reformas pieejas vecajai Bundestāgai. tagesschau arī ziņoja, ka notika jauns tiesnesis federālajā konstitucionālajā tiesā. Šeit uzmanības centrā ir pretrunīgi vērtētais kandidāts Roberts Seegmilers, jo vēl nav gaidīts balsojums Bundestāgā.

Gaidāmo reformu sarežģītību pastiprina tiesnesis Josefs Kristus, kurš īslaicīgi vada savu amatu, pastiprina brīvo amatu. Renāts Künast no Zaļajiem jau ir lūdzis Federālajai konstitucionālajai personāla priekšlikumiem secināt, ka likumdošanas atšķirības nevajadzētu būt izvēlei. Radio Euskirchen analīzes, ar kurām var rasties pašreizējie politiskie klimatiskie un gaidāmie lēmumi par lomunestagu.