Cīņa par ārstiem: Veselības aprūpe Euskirhenas rajonā ir briesmas!

Cīņa par ārstiem: Veselības aprūpe Euskirhenas rajonā ir briesmas!

Euskirhenas apgabalā medicīniskā aprūpe ir steidzama tēma. Helmuts Šneiders, kurš kopš 2006. gada ir AOK reģionālais direktors, uzsver situācijas sarežģītību. Pirms gadiem tika atrastas grūtības ārstu pēctecē, un pašlaik bažas izplatās, īpaši Euskirhenas centrā, jo pieejamās medicīniskās prakses skaits ievērojami samazinās. Tādās pilsētās kā Euskirchen, Bad Münstereifel, Zülpich un Weilerswist, atrašanās vieta ir saspringta, savukārt tādās vietās kā Mechernich un Schleiden ielejā ir pieejams vēl mazāk vakanču. Šneiders steidzami pieprasa pasākumus, lai jaunie ārsti nonāktu lokā, jo ārstu vidējais vecums, īpaši centra apgabalā, ir satraucošs.

Darba grupa jau ir uzsākta, lai neitralizētu šo ārstu trūkumu. Tajā pašā laikā pieaug sieviešu ārstu īpatsvars, taču tas rada dažus izaicinājumus. Daudzas sievietes dod priekšroku darbiniekiem, jo ​​viņi bieži ir labāk saderīgi ar ģimenes plānošanu, kas noved pie filiāles samazināšanās. Birokrātija un ar to saistītā praktiskās vadības sarežģītība arī veicina medicīnas prakses samazināšanos. Šneiders pauž nožēlu par “Veselības centra Šleidena” projekta neveiksmi, kas cenšas apvienot dažādas disciplīnas un pakalpojumus zem viena jumta.

Zvaniet, lai mainītu piegādi

Situācija ir īpaši kritiska, jo Ziemeļreina-Vestfālija ir reklamējusi finansējumu veselības centriem, taču līdz šim nav notikusi neviena Euskirchen apgabala piemērošana. Neskatoties uz šiem nelabvēlīgajiem apstākļiem, Šneiders pauž cerību, ka situācija nepasliktināsies, jo ir veselības aprūpes cikli. Ģimenes ārstiem ir galvenā loma, taču varētu būt, ka ārsta palīgi veic vairāk uzdevumu.

NRW veselības ministrs plāno reformas, kas ietekmēs arī Euskirhenas apgabalu. Plašāka diskusija par medicīnisko aprūpi Vācijā parāda, ka ārstēšanas panākumi nav vienīgais terapijas lēmumu etalons. Ekonomiskās intereses varētu ietekmēt ārstēšanas iespēju izvēli, kas dažos gadījumos noved pie nevajadzīgas iejaukšanās, piemēram, gūžas un ceļa locītavas, un kvalitāte klīnikās ievērojami atšķiras.

kvalitātes atšķirības un reformu vajadzības

Medicīniskā aprūpe bieži tiek novērtēta kā tikai viduvējs. Piemēram, mirstības līmenis ir 8,5 no 100 gadījumiem 30 dienu laikā pēc sirdslēkmes Vācijā, savukārt tādās valstīs kā Nīderlande un Dānija ir 3,5 vai 3,2 gadījumi uz 100 pacientiem. Tas sistēmai rada bažas, jo tā ir zemāka par 38 ESAO industrializēto valstu vidējo rādītāju.

Lai arī ir ieviesti minimālie daudzumi noteiktām operācijām, lai samazinātu nopietnas kvalitātes atšķirības, tie neattiecas uz lielāko daļu intervenču. Notiek diskusijas par no kvalitātes atkarīgu atalgojumu ārstiem un klīnikām, bet bez ievērojama progresa. Šajā kontekstā joprojām ir veids, kā uzlabot veselības aprūpi Euskirhenas apgabalā, kā arī centrālais izaicinājums politikas un veselības sistēmas dalībniekiem.  kölner stadt-anzeiger un bkk-dachverband ir snieguši plašu analīzi un parādītu, cik steidzami ir vajadzība rīkoties.