Selenskyj brīdina: pieaug Krievijas militārie draudi Baltkrievijā!

Selenskyj brīdina: pieaug Krievijas militārie draudi Baltkrievijā!

Ukrainas prezidents Wolodymyr Selenskyj steidzami brīdināja par Krievijas militārajiem sagatavošanās darbiem Minhenes drošības konferencē. Viņš ziņoja, ka Ukraina vasarā saņēma Krievijas karaspēka inteliģenci Baltkrievijai. Šīs norises rada bažas un tiek uzskatītas par daļu no visaptverošākas stratēģijas konflikta saasināšanās starp Krieviju un Ukrainu. Selenskyj sacīja, ka krievu bruņotie spēki, kas jau atrodas Baltkrievijā, tur tiek pasludināti par militāru vingrinājumu, un pastāv aizdomas, ka tie ir līdzīgi sagatavošanās pasākumam kā iebrukums Ukrainā pirms trim gadiem.

Uztraucošs ir nenoteiktība par karaspēka gājiena virzienu. Selenskyj atklāja, ka šobrīd viņš neuztver miera signālus no Maskavas, kas arī sarežģīja situāciju. Baltkrievija, kas robežojas ar trim NATO valstīm, arvien vairāk tiek uzskatīta par Krievijas militāro operāciju stratēģisko galveno vietu. Krievijas raķešu sistēmu izvietošana un kodolieroču izvietošanas iespēja Baltkrievijā vēl vairāk palielina spriedzi.

Krievijas prasības

Kā ziņo Fuldaer Zeitung, Wladimir Putin iepriekš ir izskatījis skaidras prasības NATO un ASV. Šīs prasības ietver tūlītēju militāro darbību izbeigšanu Ukrainā un citās Austrumeiropas valstīs, kā arī atteikšanos no turpmākas NATO austrumu paplašināšanas. Putins ir arī pieprasījis visu ASV atomieroču izņemšanu no trešajām valstīm, ieskaitot Vāciju. Neskatoties uz šīm prasībām, NATO noraidīja lielu daļu Krievijas prasību un uzsvēra nepieciešamību neļaut Krievijai iebrukt Ukrainā.

Selenskyj aicināja Rietumu partnerus sagatavoties iespējamiem pasākumiem pret gaidāmo uzbrukumu. Rietumu izlūkošanas aģentūras uzskata, ka Krievijas militārais potenciāls, kas uz Ukrainas robežas ir izvirzījis no 75 000 līdz 100 000 karavīru, uzskata par nopietnu draudu. Līdzīgi notikumi tika novēroti 2014. gadā, kad Krievija atbalstīja Krimu un atbalstīja separātistus Ukrainas austrumos.

Vēsturiskais konteksts un NATO Krievijas padome

Lai labāk izprastu pašreizējo situāciju, ir svarīgi aplūkot vēsturisko kontekstu. NATO Krievijas pamata fails tika parakstīts 1997. gada maijā, un tam vajadzētu likt pamatus stabilai partnerībai starp NATO un Krieviju. Neskatoties uz vienošanos, kas nebija saistoša saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, Krievijai bija pienākums pārkāpt citas valstis un ievērot teritoriālo integritāti.

Gadu gaitā attiecības starp NATO un Krieviju ir palikušas saspringtas. NATO Krievijas padome, kas kļuva par regulārām sarunām, ir bijusi tikai ļoti reti sastopama kopš Krimas aneksijas. Kamēr Krievijai nav veto tiesību atkārtot jaunus dalībniekus NATO, Maskava kritiski novēros katru paplašināšanos uz austrumiem.

Laiki, kad Krievija prezidenta Borisa Jelzina vadībā gaidīja attieksmi pret NATO austrumu paplašināšanos jau sen. Sarežģītā dinamika starp NATO valstīm un Krieviju joprojām ir saspringta, un, ņemot vērā militārās aktivitātes Ukrainas un Baltkrievijas robežās, vienmēr pastāv konflikta turpmākas saasināšanās risks.