Brisele svin 70 gadus NATO: Vācijas loma drošībā no jauna definēta!

Brisele svin 70 gadus NATO: Vācijas loma drošībā no jauna definēta!

2025. gada 28. aprīlī Briselē notika svarīga ceremonija Vācijas pievienošanās 70. gadadienā. Pasākumu, kas notika NATO galvenajā mītnē, vadīja NATO ģenerālsekretārs Marks Rutte. Starp klātesošajiem bija federālais prezidents Frenks-Valers Šteinmejērs un aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss (SPD). Vācija pievienojās 15. NATO loceklim 1955. gada 6. maijā, un aliansē ir 32 valstis pēc tam, kad nesen pievienojās Zviedrija un Somija. Ceremonija notika nedēļu pirms faktiskās gadadienas plānoto iemeslu dēļ.

Tomēr svinības aizēnoja nopietna situācija Eiropā. Krievijas uzbrukuma karš pret Ukrainu un NATO neskaidrā nākotne ir galvenie jautājumi. Turklāt Amerikas Savienotajām Valstīm ir jauna loma, paziņojot, ka tā prasīs mazāku drošības politikas atbildību par Eiropu. ASV prezidents Donalds Trumps iepriekš bija lūdzis Eiropas sabiedrotos uzņemties atbildību par savu parasto aizsardzību. 2022. gadā Amerikas Savienotās Valstis nesa vairāk nekā 60% no visiem NATO aizsardzības izdevumiem, saskaņā ar kuru NATO valstu aizsardzības izdevumi 2014. gadā strauji pieauga 943 miljardu dolāru apmērā.

Pašreizējie aizsardzības izdevumi

NATO valstis plāno izdot apmēram 2,71% no viņu iekšzemes kopprodukta (IKP) aizsardzībai, kas atbilst aptuveni 1,5 triljoniem USD. Jo īpaši Eiropas sabiedrotie un Kanāda ir apņēmušies tērēt 2,02% no IKP, kas atbilst 507 miljardiem USD. Aizsardzības izdevumu pieaugums par 10,9%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, atspoguļo mainīto draudu uztveri, ko ietekmēja konflikts Ukrainā. Jaunākais pieaugums arī parāda, ka Vācija tagad var ziņot par aizsardzības izdevumiem 2,12% no IKP 2024. gadā, ko tā pirmo reizi nes divu procentu mērķa sasniegšanā.

Diskusija par palielinātiem aizsardzības izdevumiem noved pie sociālām debatēm Vācijā, kas ir ievērojami mainījusies. Aptauja parādīja, ka apmēram 75% respondentu aizstāv aizsardzības līdzekļu palielināšanos. Kā daļu no koalīcijas līguma starp CDU, CSU un SPD, tiek plānots ievērojams aizsardzības izdevumu pieaugums, lai ieviestu modernās militārās tehnoloģijas un paplašinātu spēju aizstāvēt kosmosā.

NATO pievienošanās vēsturiskais konteksts

Bažas par jauno kara riskiem un Vācijas vienotība veidoja diskusiju par NATO pievienošanos 1955. gadā. Atbalstītāji to redzēja uz Rietumvācijas suverenitāti, bet starptautiskais atbalsts nāca no Amerikas Savienotajām Valstīm un Lielbritānijas. Francija bija skeptiska un nodrošināja nosacījumus, kas cita starpā ietvēra atteikšanos no masu iznīcināšanas ieročiem. Vācija pieņēma šīs prasības.

Pašlaik Vācijas aizsardzības politikā tiek apsvērts arī par Bundeswehr brīvprātīga militārā dienesta modeļa ieviešanu. Federālā valdība jau ir nolēmusi veikt izmaiņas pamatlikumā, lai atslābinātu parāda bremzes aizsardzības izdevumiem, lai finansētu šos pasākumus.

Bailes par NATO partneru atbildību, it īpaši ņemot vērā plānotās ASV vēlēšanas 2024. un Trumpa iepriekšējās prasības, joprojām ir galvenā tēma politiskajā ainavā. Vācija sludina jaunu laikmetu aizsardzībā, kas atspoguļojas arī plānotajos ieguldījumos, piemēram, jaunajās šautenes tvertnēs, fregatēs un F-35A iznīcinātāju lidmašīnās. Notikumi rāda, ka NATO saskaras ar pastāvīgām problēmām un ir jāpārvērtē savstarpējās saistības starp dalībvalstīm.

Šīs svinības ir ne tikai atskats uz pēdējiem 70 gadiem, bet arī NATO alianses nākotnes izaicinājumu skatījums mainīgajā ģeopolitiskajā ainavā.