SelenskyJ miera plāns: NATO dalība apmaiņā pret apgabala uzdevumu?

Pašreizējā apraidē Ukrainas prezidents Volodymyrs Selenskyj apsprieda iespējamo kara beigas. Galvenais priekšlikums šajā diskusijā ir tūlītēja NATO dalība Ukrainā apmaiņā pret Krievijas okupēto apgabalu uzdevumu Ukrainas austrumos. Tomēr Selenskyj skaidri pateica, ka Ukraina var vienoties tikai noteiktos apstākļos.

Selenskyj paskaidroja, ka NATO apgabalos, kurus varētu pakļaut Ukrainas kontrolei, varētu darboties, neņemot vērā citas nezināmās teritorijas. Lai panāktu mieru, viņš prasa spēcīgas ieroču paketes no ASV un ES, kā garantē drošību. Viņš brīdināja, ka bez šīm garantijām Kremļa boss Vladimirs Putins varētu atkal uzbrukt. Turklāt Selenskyj apsvēra turpmākas sankcijas pret Krieviju, kas vajadzīgas, lai samazinātu Putina kara kasi.

Pašreizējā militārā situācija un stratēģiskā attīstība

Kurskas reģionā joprojām notiek smagas cīņas starp Ukrainas un Krievijas vienībām. Kijevas ģenerālpersonāls ziņoja par 42 bruņotām sadursmēm Kurskas reģionā, no kurām 12 tika raksturotas kā notiekošās cīņas. Krievijas plašsaziņas līdzekļi ziņo tikai par novirzītiem dronu uzbrukumiem un nesniedz nekādu informāciju par zaudējumiem vai priekšējām vietām. Pagājušajā vasarā Ukraina Kurskas reģionā bija guvusi uzvaras no ceļa, savukārt Krievija mobilizēja apmēram 50 000 karavīru, lai panāktu pretinieku.

Ukrainas komandieris -in -chief Olexander Syrskyj uzsvēra pieaugošo dronu nozīmi mūsdienu karā. Iepriekšējā gada decembrī par Ukrainas dronu vienībām tika cīnīti 54 000 krievu galamērķu. Syrskyj arī paziņoja par atsevišķas dronu brigādes veidošanos, savukārt Ukraina arvien vairāk paļaujas uz droniem cīņā pret Krievijas bruņotajiem spēkiem. Iepriekšējā gada oktobrī armijai tika ziņots par miljona bezpilota raķetes piegādi.

Runājot par diskusijām par turpmākajām Ukrainas drošības garantijām, Selenskyj pauda, ​​ka visas Ukrainas teritorijas atgūšana nebūt nav nepieciešama bruņošanai. Viņš ierosināja, ka teritorijas varētu novietot zem NATO aizsardzības ekrāna Ukrainas kontrolē.

Briselē tikās 32 NATO valstu ārlietu ministri, lai apspriestu šīs drošības garantijas. NATO ģenerālsekretārs Marks Rutte uzsvēra, ka Ukraina ir jānosaka spēka stāvoklī, pirms var sākties sarunas. Rutte aicināja uz lielākiem aizsardzības izdevumiem, ko veic NATO dalībvalstis. Turklāt Francija un Lielbritānija apspriež iespēju vadīt "miera spēku", lai uzraudzītu demilitarizētu buferzonu. Vācijas ārlietu ministre Annalena Baerboka pauda atbalstu mieru, bet kanclere Olafa Šolca norādīja, ka vācu karavīru izmantošana Ukrainā nav izslēgta. ES ārvalstu komisāre Kaja Kalasa bija atvērtāka iespējamiem pasākumiem un devās uz Kijevu.