Divi ciemati, divas pilsētas: kā rada sadalītās tīras, dažādas pasaules!

Divi ciemati, divas pilsētas: kā rada sadalītās tīras, dažādas pasaules!

Pure ciemats, kas stiepjas uz robežas starp Ziemeļreinas-Vestfāliju un apakšējo saksiju, nav parasta vieta. Ar apmēram 100 iedzīvotājiem un dīvaino dalījumu Pure atšķiras daudzas atšķirīgas pazīmes, kas padara to par vienu no neparastākajiem ciematiem Vācijā. Tam ir divi postkodi, divi spēka režģi un pat bauda divus mērus. Šīs īpašās iezīmes ir ģeogrāfiskās atrašanās vietas rezultāti, saskaņā ar kuru rietumu puse pieder Ekstral (NRW) Lippische kopienai, bet austrumu puse pieder traivai Aerzenā apakšējā saksonā. Jāatzīmē, ka ciemats oficiāli pastāv divreiz.

Tīri atšķirības ir acīmredzami pamanāmas. Atkritumu apglabāšana notiek dažādās dienās, atkarībā no robežas puses. Turklāt autobusu satiksme tiek atstāta; Autobusi pagriežas uz robežas un nebrauc ciematā. Ceļa apstākļi var atšķirties arī ciematā, kas vietējiem iedzīvotājiem vienmēr rada jaunus izaicinājumus. Ciema kapsēta atrodas NRW pusē neatkarīgi no iedzīvotāju izcelsmes, kas ir vēl viens dīvaino apstākļu piemērs.

likumā noteiktās brīvdienas un kultūras īpatnības

Vēl viens pamanāms dalīšanas elements ir parādīts likumā noteiktās brīvdienās. Tie pilsoņi, kas dzīvo NRW apgabalā, ir brīvi Corpus Christi, kamēr apakšējā saksijai ir jāstrādā. Un otrādi, tas notiek reformācijas dienā: šeit apakšējā saksija bauda bez dienas bez dienas, savukārt NRW iedzīvotājiem ir jāiet uz darbu. Šīs atšķirības nav tikai likumīga raksturs; Viņi arī veido ikdienas dzīvi tīrā un rada “apšaubāmu” sajūtu, kad runa ir par piederību.

Ciema dalījumu iedzīvotāji uztver gan kā izaicinājums, gan kā īpaša identitāte. Daudzi uzskata, ka viņu dzimtā pilsēta pieder divām dažādām federālajām valstīm, un to administratīvās struktūras netiek saskaņotas. Šīs dalīšanas izraisītās komplikācijas rada plašu reakciju klāstu un emocionālu vidi. Reģionā ir parādības, piemēram, Minsterlendā, kur Sudervikas ciemats robežojas ar holandiešu dinxperlo un tādējādi pastāv arī “krusta” situācijā.

Neskatoties uz šiem dzīvespriecīgajiem apstākļiem, starp federālajām valstīm nav vienošanās noskaidrot tīra situāciju. Šķiet, ka abas federālās valstis turas attiecīgajā kontrolē pār savu ciemata daļu, kas vēl vairāk nostiprina netradicionālo situāciju. Tas rada jautājumus par ciemata nākotni un to, kā iedzīvotāju sabiedrības identitāte attīstīsies šādās pieprasītajās attiecībās. Pat ja dalīšana padara tīru par īpaši interesantu anekdoti vācu ģeogrāfijā, tas galvenokārt paliek aizraujošs, kaut arī sarežģīts, izaicinājums tur dzīvojošajiem cilvēkiem.