Eiropa krustcelēs: stratēģijas pret Trumpa atgriešanos un globālo spiedienu

Eiropa krustcelēs: stratēģijas pret Trumpa atgriešanos un globālo spiedienu

Donalda Trumpa atgriešanās Baltajā namā 2025. gada janvārī izraisīja bažas Eiropā. Politiskā lēmuma pieņemšana brīdina par viņa ārpolitikas iespējamām sekām, kas ir ļoti vērsta uz nacionālajām interesēm un varētu vājināt daudznacionālu sadarbību. Beatrise Baradari, vadošā balss Eiropas Savienībā, uzsver, ka ES saliedētībai šajos apstākļos ir izšķiroša nozīme. Viņa uzsver, ka izaicinājumi, ko Trumps nes ar to, arī jāuztver kā iespēja veicināt Eiropas neatkarību un neatkarību. Baradari aicina ES valstis atvērtus diskusiju kanālus un meklēt risinājumus īpašās politikas jomās, lai izvairītos no eskalācijas un aizstāvētu viņu pamatvērtības.

Bundestag Florian Müller CDU loceklis arī uzsver galveno lomu Eiropā šajā jaunajā politiskajā kontekstā. Viņš kritizē Trumpa piespiesto ārpolitiku un prasa, lai Eiropai būtu spēcīgāk jāaizstāv tās ģeopolitiskās un ekonomiskās intereses, lai to neuztvertu kā vāju vai nebūtisku. Mīlers prasa lielāku neatkarību tirdzniecības, aizsardzības, ārvalstu robežu aizsardzības un klimata politikas jomā. Tas norāda uz izmaiņām Eiropas domāšanas veidā, kas nepieciešams, lai spētu novērst jaunos izaicinājumus.

Eiropas stratēģijas pārkārtošana

Eiropa saskaras ar steidzamu vajadzību no jauna definēt savu pozīciju pasaules politikā. Ar spiedienu uz transatlantisko partnerību un pieaugošajiem izaicinājumiem ģeopolitiskajā ainavā, ES ir jāizstrādā neatkarīgas stratēģijas, lai saglabātu ekonomisko noturību, militāro drošību un politisko vienotību. Ir palielinājusies uztvere par ES kā vājāku spēlētāju, savukārt Amerikas Savienotās Valstis un Āzija pieaug ekonomiski dinamiski. Šajā kontekstā periods no 2024. līdz 2025. gadam Eiropā piedāvā iespēju pārveidot savu starptautisko lomu un ietekmi. dgap.org ASV mainītās prioritātes.

Karš Ukrainā ir krasi pasliktinājis stabilitāti ES apkārtnē. Pēc Krievijas uzbrukuma 2022. gada 24. februārī ES valstis reaģēja ar militāru un finansiālu atbalstu, kā arī sankcijām pret Krieviju. ES turpina asarot pasākumus, lai samazinātu atkarību no Krievijas fosilās enerģijas importa un parāda centienus labāk aizsargāt savas intereses, it īpaši Ķīnas izteiksmē. Kamēr ES pēdējo 15 gadu laikā ir reaģējusi uz dažādām krīzēm, nepieciešamajiem instrumentiem bieži trūkst, lai ātri un efektīvi izlemtu. Sadarbība aizsardzības politikas jomā tika uzsākta ar PESCO 2017. gadā, taču vienprātības noteikums ārvalstu un drošības politikā apgrūtina ātrus lēmumus.

Grūti lēmumu pieņemšana un darbības vajadzība

Nesaskaņas ES par ārpolitikas jautājumiem, ieskaitot Tuvo Austrumu konfliktu un attiecības ar Ķīnu, ilustrē, ka arodbiedrība nav izveidota kā slēgts spēlētājs uz pasaules skatuves, piemēram,

Trumpa atgriešanās varētu izraisīt jaunu tirdzniecības politikas spriedzi, iespējams, arī tarifu veidā. Ģeopolitiskajā vidē, kurā Krievija un Ķīna uzskata Rietumus par vājiem un mēģina dominēt, ir skaidra nepieciešamība pēc sadarbības ar ASV. Eiropiešiem ir jācenšas sevi orientēties šajā jaunajā ģeopolitiskajā laikmetā un jācenšas panākt dziļāku partnerību ar citām demokrātijām, īpaši ASV. Eiropai steidzami ir nepieciešams jauns transatlantiskās sadarbības pamatprincips.