Jūlija Klöcknere: Jauns Bundestag prezidents ar skaidrām vīzijām!

Jūlija Klöcknere: Jauns Bundestag prezidents ar skaidrām vīzijām!

2025. gada 25. martā Jūlija Klöcknere tika ievēlēta par jauno Bundestag prezidentu. Tas notika jaunievēlētās Bundestāgas sastāvdaļas sanāksmē, kur tā par labu saņēma 382 balsis. 204 deputāti balsoja pret viņiem, bet 31 balss loceklis atturējās. SPD līderis Larss Klingbeils bija viens no pirmajiem viņu vēlēšanu apsveikuma. CDU boss Frīdrihs Mercs arī nepalaida garām iespēju apsveikt Klöckner ar ziedu pušķi un skūpstu.

Savā atklāšanas runā Klöckner pauda bažas par demokrātijas pilsoņu uzticību sarūkošajai uzticībai. Viņa uzsvēra, ka izvēle ir ne tikai notikums, bet arī apņemšanās pret vēlētājiem. Turklāt viņa paziņoja, ka ir objektīva un nepaklausīta, un paredzēta, lai nekavējoties nenosodītu viedokļu novirzīšanos kā "ekstrēmistu". Klöckner vēlas izmantot "savienojošo" biroju un nodibināt jaunas attiecības starp pilsoņiem un viņu pārstāvjiem.

Svarīga izvēle

Jūlija Klöcknere ieņēma vietu kā ceturtā sieviete Bundestāgas vēsturē, sacīja Annemarie Renger, Rita Süsmuth un Bärbel Bas. Viņas politiskajā karjerā ietilpst dažādas pozīcijas, tostarp no 2002. līdz 2011. gadam kā Bundestāgas loceklei un no 2017. līdz 2021. gadam kā Federālā lauksaimniecības ministre Angelas Merkeles vadībā. Klöckner bija arī vietniece CDU priekšsēdētāja un federālā kasieris no 2012. līdz 2022. gadam.

Izvēle iekrita laikā, kad Bundestāgas signāla tonis ir kļuvis rupjāks. To jo īpaši var novērot kopš AFD pārcelšanās 2017. gadā. 20. parlamenta termiņā tika uzlikti 134 pasūtījumu izsaukumi, salīdzinot ar tikai 49 līdz iepriekšējam vēlēšanu periodam; 85 no tiem tikai pret AFD parlamentārās grupas locekļiem vien. Klöckner varētu apsvērt naudas soda palielināšanu no 1000 līdz 2000 eiro, lai regulētu deputātu izturēšanos.

Balsošanas tiesības uz fokusu

Punkts, ka Klöckner bija svarīga viņas atklāšanas runā bija balsstiesības reforma. Bija debates par šādas reformas nepieciešamību. Luksofora koalīcija 2023. gadā bija ieviesusi jaunas balsošanas tiesības, kuras netika uzskatītas par nepieciešamām, lai labotu antikonstitucionālu valsti. Federālā konstitucionālā tiesa jau no 2020. gada bija novērtējusi balsošanas tiesības balsot, izmantojot CDU/CSU un SPD.

2020. gada balsojuma tiesības ļāva trīs formas pārkares mandātiem un ietvēra pasākumus, lai ierobežotu parlamenta paplašināšanos. Salīdzinājumam, izmaiņas 2023. gada vēlēšanās izraisīja ievērojamu parlamenta skaita samazinājumu parlamentā, kas bija likumdevēja pasludinātais mērķis. Politiskā ietekme uz balsstiesību izstrādi nākamajos mēnešos varētu izraisīt turpmākas diskusijas Bundestāgā.

Ar savām Bundestag prezidentes vēlēšanām Klöckner būs galvenā loma šo būtisko jautājumu izstrādē, vienlaikus mēģinot uzlabot toni un strīdu kultūru Bundestāgā.

Nahewenew.de ziņo, ka Klēters vēlas ievērojami veidot politisko zemi vācijā šajā galvenajā vietā. Arī zdf.de uzsvērt, cik daudz Klöckner vēlētos palīdzēt jaunajam bundestag laikmetam. Diskusija par balsošanas tiesību reformu ir dibināta ar rakstu par tālāk.