Tūkstošiem cilvēku protestē pret migrācijas politiku Maincā!

Tūkstošiem cilvēku protestē pret migrācijas politiku Maincā!

2025. gada 30. janvārī tūkstošiem cilvēku protestēja Reinlendas palātā pret stingrāku migrācijas politiku, par kuru tika nolemts Bundestāgā arodbiedrības un AFD balsojuma dēļ. Šos protestus atbalstīja organizācija "Campact" un "Fridays for Future", kas sagaida desmit līdz simtiem tūkstošu dalībnieku visā Vācijā. Rineland-Palatinātā ir reģistrētas 90 demonstrācijas, kas notiks ceturtdien un piektdien, savukārt lielākais sestdienas mītiņš ir plānots Berlīnē.

Maincā vairāki tūkstoši cilvēku pulcējās CDU štāba priekšā, un policija lēš, ka dalībnieku skaits bija aptuveni 4500. Zem devīzes "nekad vairs nav tagad! Demonstrācija sirds vietā, nevis Merz", cilvēki skaidri protestēja pret CDU boss Frīdriha Merca politiku. Mazākas demonstrācijas notika arī Landau un Koblenzā, kurā piedalījās apmēram 500 un aptuveni 300 līdz 400 dalībnieku. Notikumi šajās pilsētās atradās devīzē "pret fašismu, rasismu un cilvēku naidu" un skaidri kritizēja CDU sadarbību ar AFD.

Bažas par migrācijas politiku

Paredzētā stingrākā migrācijas politika, par kuru nesen tika izlemts Bundestāgā, mērķis ir kontrolēt migrantu ienākšanu stingri. CDU/CSU, AFD, FDP un MPS Bundestaga loceklis bez politiskas grupas, kas vienojās par piecu punktu plānu. Neskatoties uz spiedienu, CDU Rhineland-Palatinātā uzsvēra, ka ar AFD nebūs sadarbības. Premjerministrs Šveicers (SPD) asi kritizēja Mercu un pieprasīja likuma izņemšanu.

Šajā kontekstā Angela Merkele arī kritiski komentēja koordināciju ar AFD un atbalstīja visu demokrātisko partiju sadarbību. Tas parāda, ka migrācijas jautājums ir ne tikai izaicinājums pašreizējai valdībai, bet arī potenciālais strīda kauls izveidotajos politiskajos spēkos.

Sabiedrības reakcija

Pēdējo dienu protesti parāda tālo bažas sabiedrībā attiecībā uz jaunās migrācijas politikas humānajiem aspektiem. Bīskaps Viesemans un baznīcas prezidents Vüsts aicināja uz cilvēku pieeju, savukārt Caritas Rineland-Palatine brīdināja par migrantu apmelošanu un lūdza piesardzību publiskās debatēs. CDU valsts biroja darbinieks arī saņēma slepkavības draudus, kas vēl vairāk ilustrē saspringto atmosfēru.

Frīdrihs Merzs, CDU boss, vada Luksofora koalīcijas migrācijas politiku kā galveno AFD pieauguma cēloni, kuras apsekojuma vērtības tagad sasniedz līdz 20 procentiem. Viņš aicina uz regulētu imigrāciju un pat ierosina izveidot “federālu imigrācijas aģentūru”, lai īpaši veicinātu kvalificētus speciālistus.

Tomēr šie apgalvojumi ir pretrunīgi ar esošajiem federālās valdības pasākumiem. Pašreizējais kurss ietver konsekventāku cilvēku apzīmējumu bez tiesībām palikt un savilkt patvēruma procedūras. ES patvēruma kompromiss tiek uzskatīts par soli pareizajā virzienā, bet faktiska ieviešana varētu notikt 2024. vai 2025. gadā.

Federālās valdības pasākumos ietilpst arī palielināta iekšzemes robežkontrole, kā arī noziedznieku deportācija un izsūtīšana. Tomēr šie notikumi rada jautājumus par cilvēktiesību standartiem, kas tiek atkārtoti apspriesti. Migrācijas politikas kritiķi brīdina, ka sociālā dalīšana un rasisms varētu turpināt palielināties, ja politika izraisa represīvāku attieksmi pret migrantiem.

Kopumā var redzēt, ka migrācijas politika nodrošina lielu spriedzi gan sabiedrībā, gan politiskajās partijās. Gaidāmie protesti nākamajās dienās būs skaidrs rādītājs tam, cik spēcīga sabiedrības interese un pretestība šādai politikai tiek izrunāta.

Lai iegūtu papildinformāciju par protestiem un migrācijas politiku, varat ziņot par ziņojumiem par