Waffe arests: PKK aicina mieru ar Turciju!

Waffe arests: PKK aicina mieru ar Turciju!

2025. gada 1. martā PKK (kurdu strādnieku partija) paziņoja par pamieru ar Turciju, kas nekavējoties stājas spēkā. Par šo lēmumu paziņoja ziņu aģentūra, kas ir tuvu PKK. PKK paziņoja, ka tā kaujas spēki neveic nekādas bruņotas darbības, ja vien tām nav uzbrukumu. Šis paziņojums tiek izteikts kā tieša reakcija uz PKK dibinātāja Abdullah Öcalan zvanu, kurš iepriekšējā ceturtdienā lūdza organizāciju nolikt un izšķīdināt ieročus. Tomēr pilnīgai ieviešanai ir nepieciešami noteikti nosacījumi, ieskaitot Öcalan atbrīvošanu apstākļos, kas garantē tā brīvību.

PKK, kas cīnās par kurdu valsti vai autonomijas zonu Türkiye dienvidaustrumos kopš 1980. gadiem, tagad ir atturējies no pieprasījuma pēc pilnīgas neatkarības. Organizācijai ir galvenā mītne Irākas Kandilbergenā, un tās konflikts ar Turciju līdz šim ir maksājis desmitiem tūkstošu cilvēku. Abdullah Öcalan, kurš ir aizturēts kopš 1999. gada un kalpojis mūža cietumsodu Imrali cietuma salā, joprojām ir galvenā figūra šajā ilgtermiņa konfliktā.

politiskās un sociālās dimensijas

PKK pieprasījumu pēc miera procesa uzskata par nepieciešamu. Abdullah Öcalan jau sen ir pieprasījis, lai miera procesa atbalstam būtu jābūt politiskajiem un demokrātiskajiem apstākļiem. PKK paziņoja, ka tā uzskata Öcalan izlaišanu par veiksmīga atbruņošanās procesa atslēgu. Turklāt Turcijas prezidents Recep Tayyip Erdoğan pagājušajā gadā komentēja iespējamo soda īpašumu Öcalanam, kas varētu palielināt jaunu sarunu potenciālu starp PKK un Turcijas valdību.

PKK tika dibināts 1978. gadā, un tas ir izveidojies no sākotnējiem politiskajiem mērķiem līdz kaujinieku darbībām. To klasificē kā teroristu organizāciju gan Turcijā, gan arī ES un ASV. Pēdējie miera procesa mēģinājumi, kas sākās ar pamieru 2013. gadā, neizdevās 2015. gada vasarā. Veiksmīga jaunas bruņojuma īstenošana varētu būt pagrieziena punkts, it īpaši uz nestabilās politiskās situācijas fona reģionā.

Kultūras un sociālās sekas

Diskusijas par autonomijas un pašpārliecinātības atdevi Turcijā varētu būt ne tikai politiskas, bet arī dziļas kultūras sekas. Daudzi kurdi Turcijā prasa sociālo un politisko vienlīdzību, kurdu kā nacionālās valodas atzīšanu un piespiedu administratīvās prakses beigas. Tādās pilsētās kā Diyarbakir simtiem cilvēku svinēja Öcalans skaidrojumu.

Lai arī PKK jau iepriekš ir rīkojies ar militāriem līdzekļiem, pašreizējā vadība palielina sarunas nekā jebkad agrāk. Vispārējā situācija arī parāda, ka miera process varētu ietekmēt arī politisko varas līdzsvaru Turcijā. Erdogana valdošā partija varētu mēģināt izcīnīt balsis no prepurdušu partijām par vēlamajām konstitucionālajām izmaiņām - kas cita starpā varētu veicināt varas izmaiņas.

Panākumi sarunās varētu ietekmēt arī kurdu grupas Sīrijā. SDF komandieris (Sīrijas demokrātiskie spēki) paskaidroja, ka aicinājums uz Öcalan noteikti ir atzīts, taču nav tiešas saiknes ar politisko notikumu Sīrijā. Arī kurdu liktenis šajā reģionā joprojām ir neskaidrs, īpaši ņemot vērā varas vakuumu pēc Gazas kara un citu reģionālo dalībnieku vājināšanos.

Laiks parādīs, vai šī jaunā pamiers var iezīmēt reālu pārmaiņu sākumu Turcijas un Kurdu attiecībās un vai Abdullah Öcalan aicinājumu var īstenot realitātē, vai arī ieroči atkal runās. Miera procesa panākumi prasa ievērojamus visu iesaistīto lapu centienus un apņemšanos veikt visaptverošas sociālās reformas.