Saarlands sāk izmēģinājuma projektu pret plūdiem - agrīnā brīdinājuma sistēma redzamā vietā!
Saarlands sāk izmēģinājuma projektu pret plūdiem - agrīnā brīdinājuma sistēma redzamā vietā!
2025. gada 6. maijā Saarlands paziņoja par valsts mēroga agrīnās brīdinājuma sistēmas sākumu stipriem lietus gadījumiem, kas jāīsteno nākamo divu līdz trīs gadu laikā. Šajā kontekstā vides ministre Petra Berga (SPD) iepazīstina ar izmēģinājuma projektu Kligas (klimata bīstamības aizsardzības sistēmas svētlaime), kas darbojas kopš marta. Šajā svarīgajā projektā ir iesaistīti arī Tehnoloģiju un ekonomikas universitāte (HTW), kā arī Sv. Vendela, Neunkirchen un Sarpfalz rajona rajoni. Projekta mērķis ir uzlabot stipru lietus notikumu laika prognozi un sekas, lai varētu veikt profilaktiskus pasākumus
Vienu gadu pēc postošajiem plūdiem, kuru dēļ pašvaldības infrastruktūrā tika zaudēti 46 miljoni eiro, kalnu un iekšlietu ministrs Reinhold Jost (SPD) pārņem. Šīs katastrofas pieredze plūst jaunās brīdinājuma sistēmas attīstībā. Pēc plūdiem, kas nodarīja milzīgu finansiālu kaitējumu, it īpaši Vasarsvētku plūdu laikā, tika darīts pieejams tūlītējs atbalsts vairāk nekā 3,5 miljonu eiro. Turklāt štata valdība no papildu budžeta nodrošināja 33 miljonus eiro un 10 miljonus eiro vajadzības. Līdz šim aptuveni 93 procenti no zaudējumiem ir veiksmīgi līdzsvaroti. Vēl viens pozitīvs pašreizējās attīstības aspekts ir finansējuma palielināšanās pašvaldību pasākumiem tehniskai aizsardzībai pret plūdiem no 70 līdz 90 procentiem.
klimata pārmaiņas un to ietekme
Iepriekšējais ekstrēmo laika apstākļu notikums un tā sekas nav izolētas, bet ir daļa no lielākas tendences. Klimata pārmaiņas arvien vairāk noved pie intensīvākiem stipriem lietus gadījumiem, kas savukārt palielina plūdu risku. Starptautiska pētījumu grupa, kuru vada profesors Ralfs Ludviga Ludviga Maksimilians universitātē Minhenē (LMU) un Dr. Manuela Brunner no Freiburgas universitātes, tika apskatīts plašā pētījumā par to, kā plūdu riski attīstās Bavārijā. Rezultāti rāda, ka ekstrēmie stieņi palielinās gan biežumā, gan daudzumā.
Interesanti, ka dati rāda, ka lietainas summas, kas varētu izraisīt plūdus vidēji ik pēc diviem līdz desmit gadiem, bet ne vienmēr tieši noved pie plūdiem. Dažos reģionos plūdu risku var pat samazināt ar sausām augsnēm. Tomēr problēma kļūst nopietnāka, ja spēcīgāki nokrišņi, kas rodas retāk nekā ik pēc 50 gadiem, biežāk izraisa plūdus. Šie pētījumi rāda, ka augsnes būtībai ir mazāka loma spēcīgākā, retākā nokrišņā, savukārt biežāk, vājākos ārkārtīgi zemākos streikos tie ir izšķiroši plūdu riskam. Attiecībā uz nākotni pētnieki prognozē, ka vājāki ārkārtīgi zemāki streiki no 2060. līdz 2099. gadam notiks divreiz biežāk nekā no 1961. līdz 2000. gadam, savukārt spēcīgākie ekstrēmie zemie streiki ir sagaidāmi līdz četrām reizēm biežāk. Pētījums apvieno hidroloģiskās simulācijas ar klimata modeļiem, lai analizētu vēsturisko un turpmāko klimata apstākļu ietekmi. Galvenā uzmanība tiek pievērsta 78 Augšējā ūdens sateces baseiniem Bavārijā, kurās ir identificētas frekvences sliekšņa vērtības, kas apraksta, kurš ārkārtējs nokrišņu daudzums izraisa postošus plūdus.Šie atklājumi uzsver nepieciešamību pēc visaptverošas un reaģējošas agrīnās brīdināšanas sistēmas, kā tiek plānots Sārlandē. Īstenojot šādas sistēmas, ir jāņem vērā arī klimata pārmaiņu aspekti, lai spētu efektīvi reaģēt uz mainīgajiem laika apstākļiem.
| Details | |
|---|---|
| Quellen | |