Miega traucējumi: agrīnā brīdinājuma pazīmes par demenci, kas vecumdienās atklātas!

Miega traucējumi: agrīnā brīdinājuma pazīmes par demenci, kas vecumdienās atklātas!
Vācijā steidzami jāpievērš satraucošs demences slimību pieaugums Vācijā. Pašlaik tiek ietekmēti aptuveni 1,8 miljoni cilvēku, un pētnieki ir spējuši noskaidrot, ka traucējumi šajā neirodeģeneratīvajā slimībā šogad var norādīt uz šogad pirms oficiālās diagnozes. Tādi eksperti kā merkur.
Biežākie demences simptomi ir neskaidrības, aizmāršība un uzvedības izmaiņas, piemēram, agresivitāte un aizkaitināmība. Turklāt var novērot arī tādus fiziskus simptomus kā smakas sajūtas un valodas problēmu zudums. Šīs dažādās pazīmes skaidri norāda, ka agrīna identifikācija ir izšķiroša, lai neitralizētu slimības progresēšanu.
Miega un demence: bīstams savienojums
Svarīgs atklājums nāk no Kanādas pētījuma, kas parāda, ka REM miega uzvedības traucējumi ir spēcīgs brīdinājuma signāls par neirodeģeneratīvu slimību risku. Piemēram, cilvēkiem, kuriem ir apkārt REM miegs, ir paaugstināts demences vai Parkinsona risks - 80–100 %. REM miegs veido apmēram ceturto daļu no visa miega, un to raksturo ātras acu kustības. If the REM sleep phases are shortened, the risk continues to increase, like the FOCUS ziņoja.
Izmeklēšana arī parāda, ka mazāk nekā septiņas stundas miega naktī korelē ar demences līmeni 30 %. Nīderlandes ilgtermiņa pētījums arī pierāda, ka īss miega ilgums, pārtraukts miegs un agrīna pamošanās ievērojami palielina demences risku. With a short sleep time (≤6 hours), the risk of dementia is increased by up to 3.44 times if you look at a delay of 15 years, as the Gelbe list
Holistiska pieeja smadzeņu veselībai
Zināšanas par miega traucējumiem un to ietekme uz demenci ir ne tikai satraucošas, bet arī virziena preventīvos pasākumus. Agrīnās brīdināšanas pazīmes par demenci, piemēram, mainītām acu reakcijām un miega traucējumiem, būtu jāuztver nopietni un jāpārbauda. Kustības un neveselīga uztura trūkums tiek uzskatīti arī par riska faktoriem, un tie jārisina ar aktīvāku dzīvesveidu un veselīgāku uzturu.
Rezumējot, var apgalvot, ka pietiekami relaksējošs miegs un veselīgs dzīvesveids var palīdzēt ievērojami samazināt šo demences risku. Diagnostikā un profilaktiskajā medicīnā varētu būt svarīgi ārstēt miega traucējumus mērķtiecīgā veidā, lai, iespējams, pozitīvi ietekmētu slimības gaitu.Details | |
---|---|
Quellen |