Laika pagrieziens 2024. gads: kā gada mija veido mūsu sabiedrību

Laika pagrieziens 2024. gads: kā gada mija veido mūsu sabiedrību
2024. gada 31. decembrī gada mija būs gadījums pārskatīšanas un pateicības iemesla dēļ daudziem cilvēkiem. Moto "slavēšana, kas noteikta šajā laikā, kad svētdiena un gads notiek" (GL 258), tiek saprasts ne tikai kā pulksteņa ērce, bet arī kā jēgpilns pārdomu un tālredzības brīdis.
Galvenais termins šajā kontekstā ir "apgrozījums", kuru kanclers Olafs Šolcs veidojās pēc Krievijas uzbruka Ukrainai. Šolcs sacīja: "2022. gada 24. februāris iezīmē apgrozījumu mūsu kontinenta vēsturē." Federālā valdība ir izdarījusi sevi, izmantojot piecus rīkojumus: Ukrainas atbalsts, centieni atturēt Putinu no kara kursa, kara paplašināšanas novēršanu uz citām Eiropas valstīm, nodrošinot viņu pašu aizsardzības spējas un pagrieziena punktu ārpolitikā. Par šiem mērķiem tika apsolīti 100 miljardi eiro. Laika pavērsiens tiek saprasts kā it kā mierīga laikmeta beigas un jauna laika sākums.
Teoloģiskās dimensijas un sociālās problēmas
Šī pagrieziena punkta turpmākajā kontekstā bieži tiek apspriesta reliģiskā dimensija. Kristus dzimšana tiek uzskatīta par faktisko pagrieziena punktu. Tas rada jautājumus par laikmeta nozīmi "pēc Kristus" arvien laicīgākā sabiedrībā. Jaunā Derība šo laiku raksturo kā pestīšanu un jaunās attiecības ar Dievu, savukārt Efezijas vēstulē laika gaitā tiek pievērsta miera pamats starp jūdaismu un citiem ticīgajiem.
Pašreizējās sociālās debates ilustrē izaicinājumus, ar kuriem saskaras baznīca un sabiedrība. Diskusija par sinodālo ceļu Vācijā ir reakcija uz ļaunprātīgas izmantošanas gadījumu sistemātiskiem cēloņiem baznīcā. Pasaules sinode rada uzdevumus, kas pārsniedz vācu tēmas, kā arī uzrunā vientulību kā laika pazīmi, uz kuru baznīcām ir jāreaģē. Nacionālisms tiek atzīts par jaunu kārdinājumu Eiropā, un baznīcā un sabiedrībā ir aicinājums uz nožēlu un jaunu domāšanu. Tiek uzsvērta pateicība par pagrieziena punktu ar svētību pārejai uz Jauno gadu pēc Kristus dzimšanas.
Citā kontekstā kanclera Olafa Šolca Jaunā gada uzruna tiek uzskatīta par nepietiekamu, lai atrisinātu valsts problēmas. Gada mija nesimbolizē fundamentālas izmaiņas, izaicinājumi joprojām ir sarežģīti. Kopš Korona pandēmijas pasaule ir mainījusies, un pēc 7. oktobra ir mainījušās perspektīva par konfliktiem Tuvajos Austrumos. Vecie risinājumi vairs nebūtu pietiekami, kas noved pie vispārējas izsīkuma un aizkaitināmības sabiedrībā. Ziemassvētki tiek uzskatīti par vēsturisku pavērsienu, kam vajadzētu dot mieru un pārmaiņas, bet reliģija bieži tiek uztverta kā konservatīva un nevis kā pārmaiņu virzītājspēks. Pašreizējā pagrieziena punkta kairinājumi saglabājās, tāpēc ir vajadzīgas jaunas perspektīvas un ceļi, kas arī piedāvā cerību uz pozitīvām izmaiņām.
Par turpmāku ieskatu par šīm tēmām un diskusijām par pagrieziena punktu mēs atsaucamies uz ziņojumiem par fr.de .
Details | |
---|---|
Quellen |