Pret AFD protesti uzņem ātrumu: Borken paceļ balsi!

Pret AFD protesti uzņem ātrumu: Borken paceļ balsi!
Piektdienas vakarā apmēram 70 dalībnieki pulcējās CDU štāba priekšā Butenwall Borkenā, lai uzstādītu spēcīgu zīmi pret savienības un AFD sadarbību. Dalībnieki nāca no zaļumiem, "Borken joprojām ir krāsaina" iniciatīva un vecāku kustība nākotnei. Šīs sanāksmes gadījums bija vardarbīga kritika par pašreizējo savienības pieeju Bundestāgā, īpaši attiecībā uz stingro migrācijas politiku. Saliktie pilsoņi aicināja CDU atjaunot “uguns sienu” AFD. Kamēr policija saskaitīja 70 cilvēkus, zaļumi ziņoja par 100 dalībniekiem, kas norāda uz plašo sašutumu un augstu emocionālo spiedienu.
Protesta kampaņa Borkenā ir daļa no tālejoša anti-AFD demonstrāciju viļņa, kas pašlaik rit cauri Vācijai. Šo attīstību izraisīja pretrunīgi vērtētā arodbiedrības un AFD koordinācija Bundestāgā, lai pastiprinātu migrācijas politiku. Nensija Neubauere no "Fridays for Future" pievērsa uzmanību lielajam demonstrāciju skaitam, kas tika reģistrēti visā Vācijā ceturtdien un piektdien. Kopumā tika ziņots par vairāk nekā 90 protestiem, ar lielu nacionālu demonstrāciju Berlīnes valdības apgabalā plānots svētdien, ko organizēja Campact, DGB Berlīnes-Brandenburga un "Fridays for Future".
Protesti Vācijā
Trešdienas vakarā apmēram 1000 cilvēku jau protestēja CDU partijas centra priekšā Berlīnē, un apmēram 25 cilvēki ceturtdienas rītā ieradās CDU galvenajā mītnē Ķelnē. Vakarā daudzās pilsētās tika paziņoti mītiņi, piemēram, Diseldorfs, Dortmunds, Ķīlis, Brēmene, Freiburga, Hanovere un Štutgarts. Uzmanība ir arī politika par patvērumu un migrāciju; CDU un CSU ir pieņēmuši pieteikumu, lai pastiprinātu patvēruma politiku Bundestāgā ar AFD balsīm. Piektdien arodbiedrības frakcija plāno balsojumu par pieplūduma ierobežošanas likumu.
Kritisko situāciju pārņēma vadošās balsis no pilsoniskās sabiedrības un politikas. Bijusī kanclere Angela Merkele pauda bažas par darbu ar AFD un aicināja pārdomāt. Diakonijas prezidents Šučs aicināja demokrātiskās partijas strīdēties objektīvi, savukārt Luisa Neubauera Merza Merza raksturoja kā "drošības risku Vācijai un demokrātijai". Īpaši bažas bija arī reliģiozie pārstāvji: valsts superintendenta Dietmar arends pauda savas šausmas par savienības pieeju, un Kirsten Schwenke no Diakonie aicināja pārtraukt turpmākas lietojumprogrammas, kuras tiek pieņemtas ar AFD balsīm.
Protestu vēsturiskais konteksts
Pašreizējie protesti balstās uz lielāku pret AFD kustību, kas pagājušajā gadā mobilizēja simtiem tūkstošu. Šīs demonstrācijas cita starpā izraisīja, izpētot slepenu AFD politiķu un labējā ekstrēmistu sanāksmi. Tayfun Keltek norādīja, ka šādi politiski lēmumi izraisa dziļu nenoteiktību iedzīvotāju vidū. Atbalsts demonstrācijām parāda, ka daudzi pilsoņi pieprasa skaidru robežu pret ekstrēmistu idejām un aktīvi apņemas ievērot demokrātiju. Dažādu grupu integrācija šajos protestos, piemēram, zaļumi un sociālās organizācijas, ilustrē plašo fronti pret iespējamu ekstrēmistu satura normalizāciju politiskajā diskursā.
Šo protestu dinamiku var uzskatīt par skaidru pilsoniskās sabiedrības pazīmi, kas kļūst neapmierināta ar politisko orientāciju un demokrātisko vērtību kampaņām. Būs interesanti novērot, kā šī tendence attīstīsies tuvākajā nākotnē un kādas atbildes uz stratēģiskajām atbildēm sniegs attiecīgajām pusēm.
Rezumējot, notikumi Borkenā un citās Vācijas pilsētās liecina, ka pastāvīgā politiskā spriedze starp demokrātiskajiem spēkiem un AFD palielina mobilizāciju pilsoniskajā sabiedrībā. Atliek redzēt, vai un kā šo protesta kultūru var pārveidot par konkrētām politiskām izmaiņām.Details | |
---|---|
Quellen |