Frīdrihs Eberts: Veimāras demokrātijas meistars tiek svinēts!

Frīdrihs Eberts: Veimāras demokrātijas meistars tiek svinēts!

Šodien, 2025. gada 1. jūnijā, mēs pieminam 100. gadadienu kopš Vācijas demokrātiskās vēstures izcilā personības Frīdriha Eberta nāves. Ebertam, vienīgajam demokrātiski noskaņotajam Veimāras Republikas prezidentam, bija jāiet akmeņains ceļš un jāpārvar naidīgums gan no kreisās, gan labās puses. Viņa dzīvesstāsts un politiskā karjera ir ierakstīta Valtera Mīlhauzena pārskatītajā biogrāfijā, kas tika publicēta 2025. gadā un pirmo reizi dienasgaismu ieraudzīja 2006. gadā. Mīlhauzens uzņēmumā ieņēma vadošus amatus gandrīz četrus gadu desmitus. Reiha prezidenta Frīdriha Eberta memoriālais fonds nodarbināts.

Frīdrihs Eberts dzimis Heidelbergā 1871. gadā kā drēbnieka septītais bērns un sākotnēji bija seglinieks, pirms pievienojās Sociāldemokrātu partijai 1889. gadā. Viņa politiskā augšupeja sākās 1900. gadā, kad viņš kļuva par algotu ierēdni. 1913. gadā viņš pārņēma SPD priekšsēdētāju un spēlēja izšķirošu lomu 1918. gada revolūcijā. Šajā valstī nemierīgākajā laikā viņš bija daļa no “Tautas pārstāvju padomes” un ierosināja būtiskas reformas, lai stabilizētu jauno demokrātiju. Mīlhauzens raksturo Ebertu kā "pragmatiķi un reformistu, kas ir naidīgs pret teoriju". Tomēr SPD iekšienē bija bažas, ka prezidentam būs pārāk lielas pilnvaras.

Ceļš uz Reiha prezidentu

No 1919. gada līdz savai nāvei 1925. gadā Eberts bija Veimāras Republikas pirmais Reiha prezidents. Viņa prezidentūru iezīmēja izaicinājumi, tostarp Versaļas līgums, kuru viņš stratēģiski noraidīja kā “neizpildāmu, nepanesamu un nepieņemamu”, bet tomēr bija spiests pieņemt. Sava amata laikā Eberts izdeva iespaidīgus 136 ārkārtas noteikumus, lai krīzes laikā spētu ātri reaģēt. Neskatoties uz to, viņš bija antidemokrātisku aprindu apmelojošas kampaņas mērķis, kas apšaubīja viņa godprātību.

Īpaši sāpīgs brīdis bija Magdeburgas tiesas process, kurā tika apspriesta viņa uzvedība streika laikā un rezultātā tika pieņemts politiski apmelojošs spriedums. Pat pēc nāves Eberts nebija imūns pret neveiksmēm: viņš tika reabilitēts tikai sešus gadus pēc nāves, kas ilustrē viņa laika strīdus un spriedzi.

Ieskati biogrāfijā

Mīlhauzena biogrāfijas jaunais izdevums Ebertam parādās laikus, un tajā ir historiogrāfisks priekšvārds un jauni attēli. Ar 1064 lappusēm cietajos vākos un cenu 68,00 eiro, tas ne tikai atspoguļo visaptverošu biogrāfiju, bet arī nosaka jaunus zinātniskus standartus, pamatojoties uz padziļinātu avotu analīzi. Mīlhauzens izgaismo Eberta panākumus, sasniegumus, bet arī kļūdas un nepareizos spriedumus, vienlaikus iekļaujot viņa personību krīzes pārņemtas republikas kontekstā. Mīlhauzens iespaidīgi parāda Veimāras demokrātijas draudus un Eberta nenogurstošos centienus to aizstāvēt.

Frīdriha Eberta mantojums ir jūtams vēl šodien. Viņš uzskatīja sevi par visas vācu tautas pārstāvi un izmantoja savas radošās iespējas, lai stabilizētu jaunās un trauslās demokrātiskās struktūras. Viņa mūža darbs un šodienas atmiņas par to aicina pārdomāt demokrātijas apstākļus un izaicinājumus – un parādīt, ka centieni aizstāvēt demokrātiskās vērtības nekad nebeidzas.