Polija ir lēmuma priekšā: kurš būs nākamais prezidents?

Polija ir lēmuma priekšā: kurš būs nākamais prezidents?

Šodien, 2025. gada 1. jūnijā, Polija atrodas izšķirošā pagrieziena punktā: aizraujošā vēlēšanu otrajā kārtā tiks izvēlēts jauns prezidents. Jaunākās aptaujas štata augstākajam amatam izvirzīja liberāļu kandidātu Rafalu Trzaskovski un labējo konservatīvo Karolu Navroki. Skaļi Dienvidvācijas laikraksts Abas ir praktiski neizšķirtas, kas iezīmē vēlēšanas kā virziena izvēli dziļi sašķeltajai Polijai.

Varšavas mērs liberālais Trzaskovskis pirmajā kārtā ieguva 31,3% balsu, bet mazpazīstamais vēsturnieks Navrockis ieguva 29,5% balsu. BBC ziņots. Pirmajā kārtā piedalījās vairāk nekā 67% vēlētāju. Galīgajā lēmumā Trzaskovski atbalsta proeiropeiskais premjerministrs Donalds Tusks, savukārt Navrocki atbalsta labēji konservatīvā PiS. Navrocki uzvara varētu apgrūtināt Tuska valdīšanu un pat novest pie pirmstermiņa vēlēšanām.

Politiskie izaicinājumi

Vilšanās politikā izceļas vēlēšanu kampaņā: vairāk nekā 21% vēlētāju pirmajā kārtā nobalsoja par labējo ekstrēmistu kandidātiem. Tas varētu nozīmēt, ka izslēgto labējo ekstrēmistu kandidātu atbalstītāji otrajā kārtā galvenokārt atbalstīs Navrocki. Viņš vēlēšanu kampaņas laikā vairākkārt izraisīja ažiotāžu, brīdinot, ka ES zaudēs Polijas suverenitāti. Viņa atbalstītāji no lauku apvidiem aicina atgriezties pie tradicionālajām vērtībām un samazināt ES ietekmi.

No otras puses ir Trzaskowski, kurš ir stingri apņēmies ievērot LGBT tiesības un galvenokārt aicina pilsētas vēlētājus. Viņa politiskie mērķi cita starpā ietver abortu likumu liberalizāciju un tiesu sistēmas reformas. Taču viņš arī atklāja, ka viņa atbalsts aptaujās neatbilst gaidītajam, lai gan viņš tika uzskatīts par favorītu pirms vēlēšanām.

Vēlēšanu ģeopolitiskās dimensijas

Vienlaikus prezidenta vēlēšanas ietekmēs arī ģeopolitiskā situācija. Polija kopš 2004. gada ir piedzīvojusi nepārtrauktu attīstību kā ES dalībvalsts un plāno ieguldīt 4,7% no IKP aizsardzībā, īpaši Ukrainas kara kontekstā. Ar devīzi “Drošība, Eiropa!” Valsts koncentrējas uz militāro un ekonomisko drošību, kā arī atbalsta Ukrainu. Ukrainas karš palielināja Polijas militāro nozīmi, jo Polijas armijā ir vairāk karavīru nekā Bundesvērā – kopā 206 000.

Nesen Polija pārņēma arī prezidentūru Eiropas Savienības Padomē, kas arī veicina pašreizējo politisko dinamiku. Šī Padomes prezidentūra nāk grūtā ģeopolitiskā laikā, ko raksturo gan Krievijas agresijas karš, gan situācija Tuvajos Austrumos. Premjerministrs Tusks plāno daudzus pasākumus, lai pozicionētu Poliju kā aktīvu spēlētāju ES un veicinātu savu politisko dienaskārtību, vienlaikus nodrošinot medicīnisko, enerģētisko un ekonomisko drošību Eiropā. Federālā pilsoniskās izglītības aģentūra uzskata šo prezidentūru kā iespēju apņēmīgi virzīt ES projektus aizsardzības un migrācijas politikas jomās.

Šajā vētrainajā politiskajā situācijā nav skaidrs, kādu virzienu Polija ieņems. Trzaskowski un Navrocki aizplūde ne tikai ietekmēs valsts iekšējās lietas, bet arī radīs tālejošas sekas attiecībās ar Eiropu un ārpus tās. Šodien vēlētāju balsis izšķirs, vai Polija turpina virzīties proeiropeiskā virzienā, vai arī nacionālisms kļūst svarīgāks.